Ābece ir pirmā lasītmācīšanas grāmata.

„Tas spēks, ko neredz pilienā,
Top liels un varens kopumā.”
(Rainis)

Ābece ir pirmā lasītmācīšanas grāmata. Tā ir miniatūra enciklopēdija, kurā uzskatāmā, saprotamā un saistošā veidā tiek sniegtas zināšanas par savas tautas vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru, sasniegumiem dažādās dzīves jomās. Šī pirmmācības grāmata ir pedagoģijas un valodniecības simbioze. Tā ir zināšanu un skolas simbols. Ābece ir tautas gara atspulgs.

Vecais galdnieks Džepeto pārdeva savu mēteli, lai koka lellei Pinokio (Buratino) nopirktu grāmatu – nu, protams, ābeci.

Ābeces uzdevums ir ievadīt mazo ķiparu burtu pasaulē, iemācīt lasīt dzimtajā valodā. Ar ābeci sākas kāpiens zinību kalnā. Jo augstāk, jo plašāks paveras apvārsnis.

Cik dažādas tautas, valodas, tik dažādas arī ābeces: bērnudārza audzēkņiem, mājmācībai, pirmklasniekiem, pieaugušajiem, neredzīgajiem, nedzirdīgajiem... Dažādība un neatkārtojamība ābeču pasaulē ir patiešām apbrīnojama. Gluži kā pašas valodu pasaules brīnumi:

• turku valodā ir viens nekārtnais darbības vārds, angļu valodā – 283, esperanto valodā nav neviena;
• Ziemeļamerikas indiāņu čipeva valodā darbības vārdam ir ap 12000 formu;
• tabasaranu valodā ir 48 lietvārda locījumi;
• kabardiešu valodā vietniekvārdam ir 28 personas;
• vismazāk burtu ir havajiešu un rotokas valodas alfabētos – 12 un 11;
• aini skaita – (10 – 1) + (10 – 5 × 20) = 99;
• francūži – (4 × 20) + (10 + 9) = 99;
• dāņi – 9 + 41⁄2 × 20 = 99 vai 9 + (5 – 1⁄2) × 20 = 99;
• ubihu valodā ir 80–85 līdzskaņu fonēmas un viena pati patskaņa fonēma a;
• papuasu tangma valodā ir tikai divi krāsu apzīmējumi, proti, muli – melns, zaļš un mola – balts, sarkans,dzeltens;
• aborigēnu djirbal valodā ir četras dzimtes – vīriešu, sieviešu, nekatrā un ēdamā.
  Igauņu, angļu valodā lietvārda dzimtes vispār nav.

Ābeču pārsteidzošā daudzveidība atkarīga no valodas iekšējās uzbūves, mācīšanas metodes (burtošanas, skaņu, analītiski-sintētiskā, globālā...), poligrāfiskajām iespējām, no tautas mentalitātes. Ābecē kā ūdens pilienā atspoguļojas gan laikmeta prasības, gan tautas kultūras līmenis. Tā uzskatāmi rāda, kā kurai tautai strādā galva un kā tā domā par bērnu nākotni.

Manā kolekcijā ir aptuveni 10 290 ābeču no 220 zemēm 1180 valodās. Tā ir izstādīta 220 reižu Latvijas muzejos, skolās, bibliotēkās, klubos, kā arī 1987. gadā Maskavā Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādē, kurā kolekcija tika apbalvota ar sudraba medaļu. 2006. gadā izstāde notika Salonikos (Grieķija), 2011. gadā Pleskavā (Krievija), 2012. gadā Oršā un Grodņā (Baltkrievija). 2013. gadā Pērnavā (Igaunija), 2014. gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā, 2018. gadā Baltkrievijas Nacionālajā bibliotēkā Minskā.

Kopā ar filoloģi Lidiju Leikumu esmu sarakstījis ābeci latgaliešu valodā (1992). Tā atrodas pastāvīgajā ekspozīcijā Šeņžeņā Pasaules VIP centrā (Ķīna). 2014. gadā nāca klajā mūsu abu sarakstītā pirmā digitālā latgaliešu ābece „Skreineite“, kas tika izdota 2017. gadā.

1996. gadā apgāds Zvaigzne ABC laida klajā manu ābeci latviešu valodā; tā bija izstādīta Starptautiskajā grāmatu tirgū Frankfurtē pie Mainas (Vācija).

2009. gadā apgāds Zinātne izdeva manu grāmatu Latgaliešu ābeces (1768–2008).

2011. un 2014. gadā iznāca mana grāmata „Purlovas grāmata“, kurā atrodama pēc skaņu metodes sastādītā ābece latgaliešu valodas Purlovas izloksnē.

2012. gadā tika publicēts ābeču kolekcijas katalogs trijos sējumos.

2020. gadā iznāca uzziņu krājums „Pasaules tautu ābeču kolekcija”, kurā informācija par kolekciju sniegta 30 valodās.

Liels lūgums atsaukties visus, kas var papildināt manu kolekciju.

JURIS CIBUĻS
a/k 121,
Marijas ielā 20
Rīgā, LV-1011
LATVIJA